trešdiena, 2019. gada 4. septembris

RUDENĀJI-2019. Latvijas dalībnieki. Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis

Stāsta Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa vadītāja Solveiga Kūlaine: 

"Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis dibināts 1964.gadā. 

Tas ir vietējās, Nīcas novada Otaņķu, tradīcijas glabātājs, popularizētājs un tālāknodevējs. Ansamblis aktīvi koncertē, piedalās festivālos, meistarklasēs, iedzīvina tradīcijas, pamatā dziedot dziesmas un stāstot stāstus.

svētdiena, 2019. gada 1. septembris

RUDENĀJI-2019. Latvijas dalībnieki. KRAUKLĒNIEŠI (Cesvaine)

Folkloras kopa KRAUKLĒNIEŠI darbojas Cesvaines kultūras nama paspārnē. Pateicoties Cesvaines pašvaldības atbalstam, 2006. gadā kopa ieguvusi jaunu mēģinājumu telpu Kraukļu skolā. Kopas vadītāja Baiba Putniņa nenogurstoši ik nedēļas nogali ir kopā ar „Krauklēniešiem". Viņi gan apgūst jaunas dziesmas, gan bauda kopā būšanas prieku, kas sniedz pozitīvas emocijas. Ar tām pildīti, „Krauklēnieši" gaida katru nākamo tikšanās reizi. Kopa gadu gaitā ieguvusi savu neatkārtojamo seju, un „Krauklēniešus" mēs nevarētu iedomāties bez Greidiņmātes, četrām Dainām, Ermīnītes, Emīlijas, Jāņa un pārējiem nenosauktajiem, kuri kopai ir uzticīgi daudzus gadus. Jubilejas reizē ar savējiem kopā bija arī viens no atpazīstamākajiem krauklēniešiem, kuram ir veltīta gan dziesma, gan deja, - Imants Trimalnieks.

Folkloras kopa „Krauklēnieši" dibināta 1990.gadā kā Kultūras fonda kopas sastāvdaļa. Tās dibinātāja bija televīzijas režisore Zinaīda Sukure-Dekšņa, kas centās saglabāt un atjaunot senās folkloras un amatniecības tradīcijas Kraukļu pagastā. Kopas pirmā vadītāja bija valodniece un dziesmu zinātāja Maija Poiša, kas jau kopas pirmsākumos centās apzināt un saglabāt novada tradīcijas.

Kopš 1992. gada kopu vada Baiba Putniņa un tās darbība saistīta ar Latviešu folkloras krātuvi. Repertuārs tiek papildināts ar dziesmām, kas Kraukļos un Cesvainē pierakstītas 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā. Kopa uzsāk sadarbību ar teicējām Kraukļos un Lubānā, grupas repertuārā tiek izmantoti folkloras ekspedīciju materiāli no Kraukļiem, Sarkaņiem, Vecpiebalgas, Tirzas un Lubānas. Ir izveidotas vairākas tematiskas gadskārtu un ģimenes ieražu dziesmu programmas, dziedam kara dziesmas, ziņģes. Ilgus gadus repertuārā ir „Krauklēniešu" teicējas Ainas Greķes izloksnē dziedātās dziesmas, Lubānas teicējas Annas Gruzītes, Bērzpils teicējas Broņislavas Martuževas, kā arī Vecpiebalgas teicējas Martas Šūteles dziesmas un ziņģes.

„Krauklēniešu" dalībnieku sastāvā ir 10 līdz 20 dziedātāju, gadu gaitā tas mainījies, bet ir dziedātāji, kas kopā darbojas kopš tās dibināšanas 1990. gadā.

Aktīvu darbību kopas popularizēšanā un Kraukļu vēstures saglabāšanā veikuši kopas dalībnieki Asma Greidiņa un Uldis Monaks. 2003. gadā kopai pievienojas Baltkrievijas latviešu ciemā Latbirzē dzimušās māsas Hermīne Doze un Emīlija Ivanova, līdz ar to kopas repertuārs tiek papildināts ar Latbirzē dziedātajām dziesmām, dejām un ziņģēm. Pie mums dzied arī Cesvainē dzīvojošais vācietis Volfgangs Hesse.

otrdiena, 2019. gada 20. augusts

RUDENĀJI-2019. Latvijas dalībnieki. GRAUDI (Tome)

Folkloras kopa “Graudi” Ķeguma novada Tomes pagastā darbojas jau astoto gadu. Pirmā folkloras draugu sanākšana notika 2012.gada rudenī. Kopas vadītāja Dace Priedoliņa.

Kopas pamatsastāvu veido tomenieši. Ir arī pa dalībniecei no Glāžšķūņa un Ogresgala. Šobrīd kopā darbojas 10 sievas un 3 vīri. Mūsu pulkā ir labas rokdarbnieces, saimnieces – tradicionālo ēdienu gatavotājas, zāļu sievas, tautas tērpu pārzinātājas, kokamata meistari, pirtnieki, stāstnieki un muzikanti. 

piektdiena, 2019. gada 16. augusts

RUDENĀJI-2019. Latvijas dalībnieki. SENLEJA (Sigulda)

Latvija ir zeme ar senām folkloras tradīcijām, kas tiek koptas un turētas cieņā arī šodien. Folkloras kopa "Senleja" darbojas vienā no skaistākajām Latvijas pilsētām - Siguldā no 1981.gada, apvienojot ģimenes, kas mīl tautas dziesmu un deju. Kopu dibinājusi Aina Salmane (1937.-2013) un tagad turpina viņas meita Anda Skuja. Droši vien, ka kopas mīļākā uzstāšanās un darbošanās vieta ir vienā no skaistākajām un svētākajām Latvijas vietām Turaidā.

trešdiena, 2019. gada 14. augusts

RUDENĀJI-2019. Latvijas dalībnieki. Šķilbanu sīvas

Šķilbēnu etnogrāfiskā ansambļa rašanos iedvesmoja kāds pasākums Šķilbēnos, - uz koncertu bija atbraucis Antons Slišāns kopā ar kaimiņu ciemā 1980. gadā dibināto Upītes etnogrāfisko ansambli. Koncertā viņi dziedājuši, pinuši vainagus, un Rozālija Slišāne citām sievām teikusi: „Mes tuopat varātu!” Tā arī viss sācies. Ilggadējā ansambļa vadītāja Aina Slišāne atceras to laiku: „Razulītei dzīsmes, Ļucei daudzi dzīšmu, Tutiņa Anne dzīd – nu tod Anni vuoksam! –, Vera Dzierve, Pītera Staze, Lemešovskuo Marīte, Slišanu Leontina ar suleigū bolsu – tuo pa mazeišam, pa mazeišam sasavuoca sīvas i suoka dzīduot lūpkūpieju pasuokumūs, pyrmuos ražas svātkūs, pļaujas svātkūs, kombainerus dryvā provadūt… Tod i suoka ansamblis veiduotīs.” 

sestdiena, 2019. gada 10. augusts

RUDENĀJI-2019 tuvojas...

KATLAKALNA PIEKTAIS STARPTAUTISKAIS FOLKLORAS FESTIVĀLS RUDENĀJI-2019 NORISINĀSIES  2019.GADA 13.-15. SEPTEMBRĪ 

Notiks Rudenāju rituāli Sauliešu pilskalnā, Saberu tirgus svētki ar meistardarbnīcām, kopu sadziedāšanos un izrādīšanos, kā arī Rudenāju godi Jūrmalas brīvdabas muzejā. 

Kā allaž sagaidīsim ciemos dažāda rakstura folkloras un etnogrāfiskās kopas no visiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem - Latgales, Zemgales, Vidzemes, Sēlijas, Kurzemes un, protams, Rīgas, kur bieži satiekas visi novadi. Tāpat arī latviešu kopu no Ārlatvijas, kā arī kaimiņvalstu tradīciju kopējus no Lietuvas, Igaunijas un Baltkrievijas un arī no vēl tālākām zemēm.


RUDENĀJI - Katlakalna Starptautiskais folkloras festivāls, notiek katru otro gadu septembra vidū vai nogalē. Jau notikuši festivāli - 2011., 2013. 2015. un 2017. gadā. Festivāls pārsvarā veltīts rudens laika tautas tradīciju apzināšanai, iepazīšanai, daļēji arī restaurēšanai un popularizēšanai.

Festivāla viesi ir dažāda rakstura folkloras kopas no visiem Latvijas etnogrāfiskajiem novadiem, latviešu kopas no ārvalstīm, viesi no kaimiņzemēm Igaunijas un Lietuvas, kā arī no citām valstīm. Viesu pulkā līdz šim bijuši arī Baltkrievijas, Krievijas, Somijas un Norvēģijas pārstāvji.

Vairāk par festivālu un šogad gaidāmajiem viesiem aicinām lasīt RUDENĀJU festivāla e-dienas lapā 

otrdiena, 2019. gada 16. aprīlis