Šķilbēnu etnogrāfiskā ansambļa rašanos iedvesmoja kāds pasākums Šķilbēnos, - uz koncertu bija atbraucis Antons Slišāns kopā ar kaimiņu ciemā 1980. gadā dibināto Upītes etnogrāfisko ansambli. Koncertā viņi dziedājuši, pinuši vainagus, un Rozālija Slišāne citām sievām teikusi: „Mes tuopat varātu!” Tā arī viss sācies. Ilggadējā ansambļa vadītāja Aina Slišāne atceras to laiku: „Razulītei dzīsmes, Ļucei daudzi dzīšmu, Tutiņa Anne dzīd – nu tod Anni vuoksam! –, Vera Dzierve, Pītera Staze, Lemešovskuo Marīte, Slišanu Leontina ar suleigū bolsu – tuo pa mazeišam, pa mazeišam sasavuoca sīvas i suoka dzīduot lūpkūpieju pasuokumūs, pyrmuos ražas svātkūs, pļaujas svātkūs, kombainerus dryvā provadūt… Tod i suoka ansamblis veiduotīs.”
