piektdiena, 2019. gada 13. septembris

RUDENĀJI-2019. Mājinieki un festivāla uzņēmēji. RĀMUPE (Katlakalns)

Katlakalna folkloras kopas RĀMUPE, vadītājs Andris Kapusts

Kopa darbojas kopš 2010.gada agra pavasara. Kopš 2012.gada 18.jūnija kopa nes vārdu - RĀMUPE. Mūsu pulkā sanāk vietējie katlakalnieši, sabrauc ļaudis arī no pārējā Ķekavas novada malu maliņām, no kaimiņnovadiem - Mārupes Rīgas, un Salaspils, un pat no tālienes, - Dobeles un Ķeipenes.

RUDENĀJI-2019. Jūrmalas diena

2019.gadā no 13-15.septembrim norisināsies Katlakalna V Starptautiskais folkloras festivāls RUDENĀJI-2019. Festivāla galvenā tēma – ražas daudzināšana un citas rudens laika norises tautas tradīcijās. Tā būs iespēja satikt un iepazīt rudens tradīciju, kādu to kopj folkloras kopas visos Latvijas dižnovados, kā arī ieklausīties ciemiņos no Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas un Indijas.

Rudenāju festivāls ir draudzīgs un arī saviem viesiem vēlas sagādāt jaunus piedzīvojumus un redzējumus. Jūra tik daudziem ir mīļa – gan tiem, kas tās krastos dzīvo, gan tiem kuriem jūru dzīves laikā izdodas sastapt retāk. Uz jūras malu savus ciemiņus vest – to izvēlamies bieži. Tāpēc šai reizē festivāls ir atradis arī jaunus draugus un sadarbības partnerus – Jūrmalas Brīvdabas muzeju. Un esam iepriecināti festivāla noslēdzošajā dienā viesoties Jūrmalā.

Svētdien, 15.septembrī, festivāls viesosies Jūrmalas Brīvdabas muzejā Lielupē, Ragakāpas parka maliņā. No 11.00-14.00 notiks Rudenāju godi - sadziedāsimies jūras krastā, priežu meža pakalnos un muzeja pagalmā. Turpat uz dzīva ugunskura tiks vārīta īpašā Rudenāju vira.

ceturtdiena, 2019. gada 12. septembris

Velgas Kūkumas fotoizstāde TRADĪCIJAS ATSPĪDUMI

Katlakalna 5. starptautiskā folkloras festivāla laikā un pēc tam līdz oktobra beigām Katlakalna Tautas nama zālē būs apskatāma mūsu novadnieces, talantīgās fotogrāfes un fotogrāfu skolotājas Ķekavas Mākslas skolā, VELGAS KŪKUMAS fotoizstāde.

Tradīcijas atspīdumi ir manis dots nosaukums šīsreizes Velgas darbu izstādei, kurā atspoguļoti dažādi laiki, svētki un tradicionālas norises, kurus  radījusi un svētījusi vietējā, Katlakalna folkloras kopa RĀMUPE.  Izstādē aplūkojamie attēli, kā jebkas, kas iekļuvis Velgas redzeslokā, izceļas ar spilgtu un saistošu redzējumu. Fotografēšana ir Velgas darbs arī Ķekavas  pašvaldībā. Bet pāri visam jau ir vēlme fotografēt, talants un darbs tā pilnveidošanā. 

trešdiena, 2019. gada 11. septembris

RUDENĀJI-2019. Ārvalstu dalībnieki. KANNELKOND (Igaunija)

Kannelkond ir apvienojušies draugi un domubiedri, kuru saista mīlestība uz koklēm un tautas mūziku. 

Kopas nosaukumu latviski var tulkot kā kokļu draugu puduris

Lielākā daļa dalībnieku paši ir izgatavojuši savas kokles.

RUDENĀJI-2019. Latvijas dalībnieki.GRODI (Rīga/Ziemeļlatgale)

Folkloras kopa „Grodi” dibināta 1987. gadā. Tās darbības pamatā ir tautas tradīciju izzināšana, apgūšana un tālāka popularizēšana. Kopas dalībnieki vāc folkloras materiālus ekspedīcijās pie tautas teicējiem, kur arī apgūst tradicionālo dziedāšanas un muzicēšanas manieri. Notiek aktīva sadarbība ar etnomuzikoloģijas, arheoloģijas, antropoloģijas, astronomijas un citu zinātņu speciālistiem seno tradīciju izzināšanā un atjaunošanā. Grodu dalībnieki ir pagatavojuši XII gs. latgaļu apģērba un rotu precīzas rekonstrukcijas. Kopa rīko un piedalās tautas tradicionālo svētku svinēšanā un ar tiem saistītajos rituālos. Saules sagaidīšana Lielajā dienā, ugunsrata ripināšana Jāņos, bluķa vilkšana Ziemassvētkos, veļu mielošana rudens vakaros, vizināšanās Meteņos - ik gadu dzīvības enerģiju uzturošas darbības Grodu dzīvē.

RUDENĀJI-2019. Latvijas dalībnieki. Ģimeņu folkloras kopa GARATAKA

Garatakas stāsts: 

Mēs satikāmies pie vecā ozola. Katrs nācām no savas puses, bet sapratām, ka mums visiem ir pa ceļam. Gājām viens aiz otra, lēnām, uzmanīgi. Cits gāja uz rokām (cits ar mokām), mazie stutēja lielos, taisnie līkos. Citam trīcēja ļipa, bet uz priekšu visi tika. Pāri ziedošām pļavām un staignājiem purviem garataka ieveda mūs liela un nezināma meža vidū. Mežs bija tumšs un necaurredzams, bet mēness mums rādīja ceļu tālāk. Ceļš likās garš un nebeidzams. Te pēkšņi aiz muguras vilks! Sabijāmies, bet ātri sapratām, ka pelēcis ir mūsu draugs un izvedīs mūs no meža. Drīz vien ārā bijām un devāmies tālāk ar mūsu ceļabiedru.

RUDENĀJI-2019. Ārvalstu dalībnieki. VARGIN (Baltkrievija)


Radošā apvienība – studija VARGIN ("Варгін") dzīvo un darbojas Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā.

Svarīgākās darbošanās jomas - tradicionālās spēles un dejas, izrādes, radošās darbnīcas bērniem un pieaugušajiem. 

RUDENĀJI-2019. Latvijas dalībnieki. ZIEMUPES folkloras draugu kopa

Stāsta kopas vadītāja Dani Vanaga: 

Pirmo reizi kopā sanācām 2011. gada janvārī. Pulciņš cilvēku, kuri vienkārši gribēja dziedāt. Tā kopā sanākot un dziedot šķita, ka nepieciešams mērķis un tādu atradām - mūsu skolotājas un vienas no kopas dalībniecēm Maritas Kalējas pamudināti gatavojāmies svinēt Pavasara Saulgriežus, kam loģiski sekoja Vasara un Ziemas Saulgrieži. Pamazām, pamazām mācamies arvien vairāk un cenšamies arī savu gada ritu tam pakārtot. Jau četrus gadus svinam visus 4 Saulgriežus, atzīmējam Ūsiņus. Kopā esam nākuši un nākam gan Ziemupē, gan Liepājā. Visa pamatā ir mīlestība uz tautasdziesmu un kopā būšanu. Daudz runājam un diskutējam par dziesmu nozīmi un emocijām, ko caur tām gūstam.

RUDENĀJI-2019. Ārvalstu dalībnieki. MĖGUVA (Lietuva)

Folkloras kopa tika izveidota 1988.gadā. un nosaukta vēsturiskās kuršu zemes vārdā, kuras centrā bija Palanga, MĖGUVA. Kopas galvenais mērķis ir turpināt Palangas apkaimes tradīcijas. Kopa veido tematiskās programmas, kas veltītas dažādām tēmām un kurās atspoguļojas senā vēsture un tradīcijas. 

Ansambļa vadītāja - Zita Baniulaitytė 
Instrumentālās grupas vadītāja - Diāna Šeduikienė 


pirmdiena, 2019. gada 9. septembris

RUDENĀJI-2019. Ārvalstu dalībnieki. CHARU CASTLE FONDATION (Indija)

Fonds dibināts aptuveni pirms gada un tā pamatmērķis ir izplatīt informāciju par indiešu tradicionālo kultūru un mākslu. Jo īpaī jauniešu vidū mācību iestādēs Indijā. Otrs svarīgais mērķis ir iepazīstināt ar krāšņo un bagātīgo Indijas senās kultūras mantojumu ļaudis pasaulē – piedaloties starptautiskos festivālos, saietos, tradicionālajai kultūrai veltītajās sanāksmēs. 



RUDENĀJI-2019. Latvijas dalībnieki. SKAŅAVA

SKAŅAVA ir folkloras kopa, kurā kopīgai dziedāšanai apvienojušās JVLMA etnomuzikoloģijas nodaļas studentes no dažādām Latvijas vietām. Skaņava ir piecu dziedātāju kopa, kuras īpašā interese ir latviešu tradicionālā daudzbalsība. Kopa uzskata, ka viņām nav vienas konkrētas kopas vadītājas Katra dalībniece nāk ar savām ierosmēm un idejām un kopīgi tās tiek īstenotas. Šobrīd kopas mēģinājumu un tikšanās vieta ir Rīga.

Skaņavā dzied Ilze Amanda Zakrevska, Līga Paulīne Saija, Zane Jančevska, Lauma Matule un Dārta Drava. 

sestdiena, 2019. gada 7. septembris

RUDENĀJI-2019. Latvijas/ārzemju dalībnieki. DŪDALNIEKI (Ziemeļanglija/Latvija)

Ikreizi RUDENĀJOS par svarīgu esam uzskatījuši aicināt latviešu folkloras kopas no citām zemēm. Šogad tie ir Dūdalnieki.

Dūdalnieki ir latviešu folkloras kopa no Ziemeļanglijas, kura dzied, spēlē un danco, un svin latviešu gadskārtas un godus jau kopš 1983.g.  Piedalās dažādos sarīkojumos, koncertē arī ārzemēs. Kopas dalībnieku skaits bijis dažādos laikos dažāds. Vismazākais kopas sastāvs bijis trīs dziedātāji, vislielākais - 24 dalībnieki. Vairāki Dūdalnieki jau pārcēlušies uz dzīvi Latvijā

ceturtdiena, 2019. gada 5. septembris

RUDENĀJI-2019 tuvojas!

2019.gadā no 13-15.septembrim norisināsies Katlakalna V Starptautiskais folkloras festivāls RUDENĀJI-2019. Festivāla galvenā tēma – ražas daudzināšana un citas rudens laika norises tautas tradīcijās. Tā būs iespēja satikt un iepazīt rudens tradīciju, kādu to kopj folkloras kopas visos Latvijas dižnovados, kā arī ieklausīties ciemiņos no Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas un Indijas.

13.septembrī plkst. 18.00 laukumā pie Katlakalna Tautas nama notiks festivāla svinīgā Atklāšana - festivāla ieskandēšana ar taurēm un vungām, uzrunas, izskanēs viesu un mājinieku folkloras kopu iepazīšanās stāsti.

Plkst. 19.30 dosimies Lāpu gājienā uz netālo Sauliešu pilskalnu, kur notiks svinīga uguns iedegšana un tradicionāli, Rudenājiem raksturīgi pateicības rituāli senčiem un dievībām, līksmas un apcerīgas dziesmas, danči un rotaļas, kopīgs mielasts - daudzināsim ražīgo un skaisto gadu.

trešdiena, 2019. gada 4. septembris

RUDENĀJI-2019. Latvijas dalībnieki. Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis

Stāsta Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa vadītāja Solveiga Kūlaine: 

"Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis dibināts 1964.gadā. 

Tas ir vietējās, Nīcas novada Otaņķu, tradīcijas glabātājs, popularizētājs un tālāknodevējs. Ansamblis aktīvi koncertē, piedalās festivālos, meistarklasēs, iedzīvina tradīcijas, pamatā dziedot dziesmas un stāstot stāstus.

svētdiena, 2019. gada 1. septembris

RUDENĀJI-2019. Latvijas dalībnieki. KRAUKLĒNIEŠI (Cesvaine)

Folkloras kopa KRAUKLĒNIEŠI darbojas Cesvaines kultūras nama paspārnē. Pateicoties Cesvaines pašvaldības atbalstam, 2006. gadā kopa ieguvusi jaunu mēģinājumu telpu Kraukļu skolā. Kopas vadītāja Baiba Putniņa nenogurstoši ik nedēļas nogali ir kopā ar „Krauklēniešiem". Viņi gan apgūst jaunas dziesmas, gan bauda kopā būšanas prieku, kas sniedz pozitīvas emocijas. Ar tām pildīti, „Krauklēnieši" gaida katru nākamo tikšanās reizi. Kopa gadu gaitā ieguvusi savu neatkārtojamo seju, un „Krauklēniešus" mēs nevarētu iedomāties bez Greidiņmātes, četrām Dainām, Ermīnītes, Emīlijas, Jāņa un pārējiem nenosauktajiem, kuri kopai ir uzticīgi daudzus gadus. Jubilejas reizē ar savējiem kopā bija arī viens no atpazīstamākajiem krauklēniešiem, kuram ir veltīta gan dziesma, gan deja, - Imants Trimalnieks.

Folkloras kopa „Krauklēnieši" dibināta 1990.gadā kā Kultūras fonda kopas sastāvdaļa. Tās dibinātāja bija televīzijas režisore Zinaīda Sukure-Dekšņa, kas centās saglabāt un atjaunot senās folkloras un amatniecības tradīcijas Kraukļu pagastā. Kopas pirmā vadītāja bija valodniece un dziesmu zinātāja Maija Poiša, kas jau kopas pirmsākumos centās apzināt un saglabāt novada tradīcijas.

Kopš 1992. gada kopu vada Baiba Putniņa un tās darbība saistīta ar Latviešu folkloras krātuvi. Repertuārs tiek papildināts ar dziesmām, kas Kraukļos un Cesvainē pierakstītas 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā. Kopa uzsāk sadarbību ar teicējām Kraukļos un Lubānā, grupas repertuārā tiek izmantoti folkloras ekspedīciju materiāli no Kraukļiem, Sarkaņiem, Vecpiebalgas, Tirzas un Lubānas. Ir izveidotas vairākas tematiskas gadskārtu un ģimenes ieražu dziesmu programmas, dziedam kara dziesmas, ziņģes. Ilgus gadus repertuārā ir „Krauklēniešu" teicējas Ainas Greķes izloksnē dziedātās dziesmas, Lubānas teicējas Annas Gruzītes, Bērzpils teicējas Broņislavas Martuževas, kā arī Vecpiebalgas teicējas Martas Šūteles dziesmas un ziņģes.

„Krauklēniešu" dalībnieku sastāvā ir 10 līdz 20 dziedātāju, gadu gaitā tas mainījies, bet ir dziedātāji, kas kopā darbojas kopš tās dibināšanas 1990. gadā.

Aktīvu darbību kopas popularizēšanā un Kraukļu vēstures saglabāšanā veikuši kopas dalībnieki Asma Greidiņa un Uldis Monaks. 2003. gadā kopai pievienojas Baltkrievijas latviešu ciemā Latbirzē dzimušās māsas Hermīne Doze un Emīlija Ivanova, līdz ar to kopas repertuārs tiek papildināts ar Latbirzē dziedātajām dziesmām, dejām un ziņģēm. Pie mums dzied arī Cesvainē dzīvojošais vācietis Volfgangs Hesse.