Katlakalna starptautiskais folkloras festivāls/ Katlakalns International Folk festival RUDENĀJI
otrdiena, 2019. gada 16. aprīlis
otrdiena, 2017. gada 26. septembris
Aizskanējuši šīgada RUDENĀJI
Katlakalna IV Starptautiskais folkloras festivāls ar daudzveidīgu svētku programmu – ar rituāliem, koncertiem, tirdziņu un meistardarbnīcām, ar dzīrēm – dančiem un dziedāšanu pārskanējuši Katlakalnu un ieskandējuši arī Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Ar jaukiem viesiem un pārsteigumu pilniem tikšanās mirkļiem bagāts ir bijis šīrudens festivāls.
piektdiena, 2017. gada 22. septembris
Katlakalna IV starptautiskā folkloras festivāla dalībnieku koncerts Rudens ražas svētkos Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā
Latvijas
Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ielūdz uz Rudens ražas svētkiem 24.
septembrī no 10:00 līdz 16:00. Svētku viesiem būs iespēja iegādāties
dažādus vietējos lauku labumus un amatnieku darinājumus bagātīgajā
Miķeļa dienas tirgū, nogaršot vilinošo Saberu ķirbju zupu un apmeklēt
Katlakalna IV Starptautiskā folkloras festivāla RUDENĀJI – 2017
noslēguma koncertu.
RUDENĀJI-2017. Ārvalstu dalībnieki. ŽAISA (Lietuva)
Kauņas folkloras kopa ŽAISA (latviski "rotaļa") pirmajā mēģinājumā sapulcējās 1988.gadā un vēl līdz šai diena tautas dziesmu un deju aizrautīgie cilvēvi iepriecina un apbur gan paši sevi, gan savus klausītājus. Kopas repertuārs ir milzu dažāds tāpat kā tā tērpi - tas aptver visas Lietuvas zemes. Gan senās sutartīnes, gan jaunāka laika dziesmas un romances no XIX-XX gs., tāpat arī dejas un instrumentālā mūzika kopas dalībniekiem ir tuvas un mīļas. Kopā darbojas visu paaudžu ļaudis vecumā no 12 - 70 gadiem. Kopš pirmās dienas kopu vada folkloras entuziasti Giedrė Ramunė Pečiulienė un Mintautas Petras Pečiulis.
RUDENĀJI-2017. Ārvalstu dalībnieki. PÄRIMUSLAULU SELTSING
Ene Lukka-Jegikjana ir izsenis Latvijā pazīstama igauņu folkloras kopēja,
tradīciju pētniece un praktizētāja. Folkloras biedrības Igaunijā
vadītāja. Ene ir RUDENĀJU festivāla laba un mīļa viešņa, jo jau tālajā 2011.gada rudenī, festivāla pirmajā gadā, kad festivālam vēl pat nebija vārda,
tieši Ene pie mums atveda brīnišķās setu sievas. Tāpēc šogad Eni
satiekam ar īpašām jūtām atkal. Un šogad Ene būs kopā ar citām tradicionālās dziedāšanas kopējām.
ceturtdiena, 2017. gada 21. septembris
RUDENĀJI-2017. Ārvalstu dalībnieki. KRUSA (Čehija/Latvija)
Latviešu folkloras grupa “Krusa” radās 2015.gada ziemā ar dažu Prāgā dzīvojošu latviešu vēlmi kopīgi padziedāt. Pulciņam pievienojās vairākas latviešu valodu studējušas čehietes, par vadītāju tika izvirzīta Zane Pērkone (bijusī tradicionālās dziedāšanas grupas “Saucējas” dalībniece), un grupa ātri vien noformēja savu mērķi attīstīt dalībnieču tradicionālās dziedāšanas iemaņas un kalpot kā latviešu kultūras satikšanās un popularizēšanas iespēja.
Latviešu folkloras grupa “Krusa” radās 2015.gada ziemā ar dažu Prāgā dzīvojošu latviešu vēlmi kopīgi padziedāt. Pulciņam pievienojās vairākas latviešu valodu studējušas čehietes, par vadītāju tika izvirzīta Zane Pērkone (bijusī tradicionālās dziedāšanas grupas “Saucējas” dalībniece), un grupa ātri vien noformēja savu mērķi attīstīt dalībnieču tradicionālās dziedāšanas iemaņas un kalpot kā latviešu kultūras satikšanās un popularizēšanas iespēja.
RUDENĀJI-2017. Latvijas dalībnieki. Rīgas GARATAKA
![]() |
| Foto: Aldis Jonikāns |
Kas ir Garataka?
Rīgas Ģimeņu studijas „Garataka” galvenā vērtība ir ģimene. Studijas pamatdarbība balstās uz cilvēka mūža godu un gadskārtu ieražu svinēšanu. Studijā pulcējas Rīgas ģimenes, kurām saknes meklējamas visos Latvijas novados. Vecāki rūpīgi izzina un apgūst savas lokālās tradīcijas (dziesmas, ieražas, tautas tērpus), apmeklējot mēģinājumus, braucot lauka pētījumos, piedaloties dažādās nometnēs un meistarklasēs, kā arī apmeklējot konferences. Vislielākā motivācija ir šīs iegūtās zināšanas un prasmes nodot saviem bērniem.
Rīgas Ģimeņu studijas „Garataka” galvenā vērtība ir ģimene. Studijas pamatdarbība balstās uz cilvēka mūža godu un gadskārtu ieražu svinēšanu. Studijā pulcējas Rīgas ģimenes, kurām saknes meklējamas visos Latvijas novados. Vecāki rūpīgi izzina un apgūst savas lokālās tradīcijas (dziesmas, ieražas, tautas tērpus), apmeklējot mēģinājumus, braucot lauka pētījumos, piedaloties dažādās nometnēs un meistarklasēs, kā arī apmeklējot konferences. Vislielākā motivācija ir šīs iegūtās zināšanas un prasmes nodot saviem bērniem.
Abonēt:
Ziņas (Atom)







