Vēl šīsvasaras izskaņā Katlakalna folkloras kopa RĀMUPE savā Vasaras dziedāšans skolā devās uz Baltinavu, kur kopā ar vietējām dziedātājām pavadīja dziesmotu un iedvesmotu vakaru un guva kietnu devu jauku un sirsnīgu emociju un latgalisko dziesmu izjūtu, kas nešaubīgi noderēs kopas tālākā darbībā. Nu jau tik drīzi pienācis brīdis baltinavietes uzņemt mūsmājās. Viņas ir mums īpašas viešņas, tāpēc tieši ar baltinavietēm sākam iepazīstināšanu ar Katlakalna IV Starptautiskā folkloras festivāla dalībniekiem.
Baltinavas etnogrāfiskais ansamblis
dibināts 1978.gadā - „sovhoza laikos”, kad kādā
lauksaimniecības darbinieku vakarā, sveicot darba darītājus,
Lucijas Keišas vadībā tautasdziesmas dziedāja sešas Svilpovas un
Slobodas ciema sievas - Baiba Supe, Anna Mežale no Slobodas, Anele
Vizule, Agate Ločmele un Domicella Logina. Pati pirmā dziesma, kuru
baltinavietes dziedāja bija „Aiz kolnim, aiz lejom”. Tagad no
pirmā sešinieka dzied tikai Anele Vizule.
1980. gadā ansambli papildināja pensionētās
skolotājas un viena no viņām - Antoņina Logina uzņēmās
ansambļa vadīšanu. Ar gadiem kolektīvs sakuploja. Pēc Antoņinas
Loginas nāves 2004.gada augustā kolektīvu vadīja Maruta Ločmele,
bet no 2007. gada vada Antoņina Krakope.
Sievas dzied, lai saglabātu
sava novada tradicionālās tautasdziesmas. Vienmēr piedalās visos
tradicionālajos saulgriežu pasākumos un daudzos citos, kur vien
tiek aicinātas. Ar labiem rezultātiem tiek aizvadītas visas
folkloras kopu un etnogrāfisko ansambļu skates.
Baltinavas etnogrāfiskā ansambļa sievas ir
bagātas, jo viņām ir divi tautastērpi – baltie Abrenes novada
tautastērpi, ko velk lielos godos, un tumši melni brunči ar
sarkanām svītrām, ko velk ikdienišķākās iziešanu reizēs.
Villaines sievām tapušas par godu Dziesmu svētku simtgadei, bet
kreklus sievas šuva katra pati. Tie ir Baltinavas novadam
raksturīgie raksti.
1991.gadā G.Gabrāne izšuva M.Putniņa zīmēto
etnogrāfiskā ansambļa karogu. Gaišās, mierīgās krāsās
atainots mazā novada atmodas laiks – gaišā nākotne un ticība
rītdienai. Vārpu un ozola vainags izsaka Baltinavas novada zemes
stiprumu un pārticību.
Baltinavas dziedātājas var pazīt pēc sērīgās dzeguzes bolsiem, pavasara bolsiem, tolku bolsiem. Viņas dzied spēcīgi no krūtīm jeb tā sauktajā „lelejā bolsā”. Viņas izdzied cilvēka mūža ritējumu, dzied par latviešu gadskārtu svētkiem, par dažādiem lauku darbiem.
Kopš Atmodas gadiem dziedātājas maijā pulcējas arī dziedāšanai pie krustiem. Gados vecākās dziedātājas atzīstas, ka fiziskais spēks ar katru gadu iet mazumā, bet vēlēšanās visām kopā padziedāt ir daudz lielāka nekā tie pieci un vairāk kilometri līdz kultūras namam, kur reizi nedēļā notiek mēģinājumi.
Savas pastāvēšanas 39 gados ansamblis
piedalījies daudzos folkloras sarīkojumos. Dziedājis K.Barona
jubilejas pasākumā Rīgā, Brīvdabas muzeja novadu sētā,
koncertējis Valmierā, Daugavpilī, Dagdā u.c. Piedalījies visos
„Baltica” festivālos un uzņēmis „Baltica -91” viesus
Baltinavā. 2000.gadā ansamblis piedalījās Mindauga svētkos
Lietuvā. Ansamblis piedalījies pēdējos Dziesmu un deju svētku
pasākumos un Latgales dienās Brīvdabas muzejā.
Baltinavas
etnogrāfiskais ansamblis ir atsaucīgs dažādiem pasākumiem.
Latgales televīzijas raidījumam „Olūti” viņi savulaik
organizēja buļbu jeb kartupeļu tolku ar buļbu lasīšanu,
dziedāšanu, muzicēšanu un dancošanu, kā arī Latgales lauku
sētai raksturīgajiem ēdieniem. Pie Lucijas Keišas bija siena
talka, bet Kašu mājās – mēslu talka ar tai raksturīgajām
norisēm. Divus gadus kolektīvs bija iesaistījies Balkanu folkloras
nometnē. Ansambļa dalībnieces piedalās arī pasākumā
“Satiec savu meistaru”.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru