piektdiena, 2017. gada 15. septembris

RUDENĀJI-2017. Latvijas dalībnieki. BALTINAVAS etnogrāfiskais ansamblis

Vēl šīsvasaras izskaņā Katlakalna folkloras kopa RĀMUPE savā Vasaras dziedāšans skolā devās uz Baltinavu, kur kopā ar vietējām dziedātājām pavadīja dziesmotu un iedvesmotu vakaru un guva kietnu devu jauku un sirsnīgu emociju un latgalisko dziesmu izjūtu, kas nešaubīgi noderēs kopas tālākā darbībā. Nu jau tik drīzi pienācis brīdis baltinavietes uzņemt mūsmājās. Viņas ir mums īpašas viešņas, tāpēc tieši ar baltinavietēm sākam iepazīstināšanu ar Katlakalna IV Starptautiskā folkloras festivāla dalībniekiem.

Baltinavas etnogrāfiskais ansamblis dibināts 1978.gadā - „sovhoza laikos”, kad kādā lauksaimniecības darbinieku vakarā, sveicot darba darītājus, Lucijas Keišas vadībā tautasdziesmas dziedāja sešas Svilpovas un Slobodas ciema sievas - Baiba Supe, Anna Mežale no Slobodas, Anele Vizule, Agate Ločmele un Domicella Logina. Pati pirmā dziesma, kuru baltinavietes dziedāja bija „Aiz kolnim, aiz lejom”. Tagad no pirmā sešinieka dzied tikai Anele Vizule.


1980. gadā ansambli papildināja pensionētās skolotājas un viena no viņām - Antoņina Logina uzņēmās ansambļa vadīšanu. Ar gadiem kolektīvs sakuploja. Pēc Antoņinas Loginas nāves 2004.gada augustā kolektīvu vadīja Maruta Ločmele, bet no 2007. gada vada Antoņina Krakope.

Sievas dzied, lai saglabātu sava novada tradicionālās tautasdziesmas. Vienmēr piedalās visos tradicionālajos saulgriežu pasākumos un daudzos citos, kur vien tiek aicinātas. Ar labiem rezultātiem tiek aizvadītas visas folkloras kopu un etnogrāfisko ansambļu skates. 

Baltinavas etnogrāfiskā ansambļa sievas ir bagātas, jo viņām ir divi tautastērpi – baltie Abrenes novada tautastērpi, ko velk lielos godos, un tumši melni brunči ar sarkanām svītrām, ko velk ikdienišķākās iziešanu reizēs. Villaines sievām tapušas par godu Dziesmu svētku simtgadei, bet kreklus sievas šuva katra pati. Tie ir Baltinavas novadam raksturīgie raksti.

1991.gadā G.Gabrāne izšuva M.Putniņa zīmēto etnogrāfiskā ansambļa karogu. Gaišās, mierīgās krāsās atainots mazā novada atmodas laiks – gaišā nākotne un ticība rītdienai. Vārpu un ozola vainags izsaka Baltinavas novada zemes stiprumu un pārticību.

Baltinavas dziedātājas var pazīt pēc sērīgās dzeguzes bolsiem, pavasara bolsiem, tolku bolsiem. Viņas dzied spēcīgi no krūtīm jeb tā sauktajā „lelejā bolsā”. Viņas izdzied cilvēka mūža ritējumu, dzied par latviešu gadskārtu svētkiem, par dažādiem lauku darbiem.

Kopš Atmodas gadiem dziedātājas maijā pulcējas arī dziedāšanai pie krustiem. Gados vecākās dziedātājas atzīstas, ka fiziskais spēks ar katru gadu iet mazumā, bet vēlēšanās visām kopā padziedāt ir daudz lielāka nekā tie pieci un vairāk kilometri līdz kultūras namam, kur reizi nedēļā notiek mēģinājumi.

Savas pastāvēšanas 39 gados ansamblis piedalījies daudzos folkloras sarīkojumos. Dziedājis K.Barona jubilejas pasākumā Rīgā, Brīvdabas muzeja novadu sētā, koncertējis Valmierā, Daugavpilī, Dagdā u.c. Piedalījies visos „Baltica” festivālos un uzņēmis „Baltica -91” viesus Baltinavā. 2000.gadā ansamblis piedalījās Mindauga svētkos Lietuvā. Ansamblis piedalījies pēdējos Dziesmu un deju svētku pasākumos un Latgales dienās Brīvdabas muzejā. 

Baltinavas etnogrāfiskais ansamblis ir atsaucīgs dažādiem pasākumiem. Latgales televīzijas raidījumam „Olūti” viņi savulaik organizēja buļbu jeb kartupeļu tolku ar buļbu lasīšanu, dziedāšanu, muzicēšanu un dancošanu, kā arī Latgales lauku sētai raksturīgajiem ēdieniem. Pie Lucijas Keišas bija siena talka, bet Kašu mājās – mēslu talka ar tai raksturīgajām norisēm. Divus gadus kolektīvs bija iesaistījies Balkanu folkloras nometnē. Ansambļa dalībnieces piedalās arī pasākumā “Satiec savu meistaru”.

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana