svētdiena, 2016. gada 23. oktobris

2013.gada RUDENĀJU viesi

Katlakalnā Rudenāji šai gadā tiks iezīmēti ar Otro Starptautisko folkloras festivālu, kas pārsvarā veltīts  rudens laika tradīcijām un kopš 2013.gada ieguvis RUDENĀJU nosaukumu.
Viesos festivālā sagaidīsim kopas no visiem Latvijas lielnovadiem. No Kurzemes šurp brauks Etnogrāfiskā kopa „Bārta” un Vērgales līvu kopa „Kāndla”, Latgali pārstāvēs „Abrenīte” no Viļakas novada, sēļu tradīciju rādīs Dignājas „Dignojīši”. Zemgales krāsas un dziesmas iedziedās Vecsaules kopa Vecsaule, bet Vidzemes spožumu mirdzinās Amatas „Ore”. Būs arī Rīgas „Grodi” un paši mājinieki, Katlakalna „Rāmupe”. 

Gaidīsim arī kaimiņzemju kopas – igauņu Pērnavas Dziedāšanas biedrības kopu „Salme naesed” un Lietuvas Raseiņu kopu „Degulė”. Festivāla tālākā viešņa būs no Oslo – norvēģu seno dziesmu, sāmu joiku un arī senā inuītu dziedāšanas veida pazinēja un praktizētāja Elfi Sverdrupa (Elfi Sverdrup). 
>>>|||<<<

Elfi Sverdrupa (Elfi Sverdrup, 1958) ir rotu māksliniece un dziedātāja no Norvēģijas, kuras radošā darbība ved dažādos virzienos.

Kā rotu māksliniece viņa regulāri piedalās dažādās izstādēs. E.Sverdrupa deklamē norvēģu dzejnieku, arī sava tēva - Haralda Sverdrupa (Harald Sverdrup), dzeju, tomēr viens no galvenajiem viņas mākslinieciskās izpausmes veidiem ir dziesma. Jau kopš 1977.gada E.Sverdrupa nodarbojas ar dažādām dziedāšanas tehnikām: norvēģu tautasdziesmām, Mongolijas un Tuvas rīkles dziedāšanu, sāmu joiku, Ziemeļkanādas inuītu sieviešu rīkles dziedāšanu, kā arī sadarbojas ar dažādu dziedāšanas tradīciju labākajiem meistariem no visas pasaules. Pēdējos gados, savienojot dažādas vokālās tehnikas, viņa rada arī savas muzikālās improvizācijas.
E.Sverdrupa vada meistarklases dažādās dziedāšanas tehnikās un gan individuāli, gan dažādu mūziķu apvienībās daudz koncertē Norvēģijā, kā arī ir sniegusi priekšnesumus Somijā, Islandē, Fēru salās, Dānijā, Zviedrijā, Polijā, Horvātijā un citviet.

Elfi Sverdrupas piedalīšanos mūsu festivālā finansiāli atbalsta Music Norway


 >>>|||<<<

Tori novadā (Vidusigaunijā, netālu no Pērnavas) ir visādi neparasti paradumi, - tie ļaudis no rīta saka "labrīt", vakarā - "labvakar" utt...

Vēl viena interesanta lieta ir tā, ka tur visu ko mēdz saukt sieviešu vārdos. Tur ir pat tāds viesu nams "Klāra Manne", kuŗa nosaukumā, redz, ir veseli divi sieviešu vārdi. Tad vēl tur ir Mares bode.

Bet no kurienes Tori novadā Salme?
Senos laikos baznīcas grāmatās bijis rakstīts, ka reiz Tori visas mājas sabrukušas un zeme arī palikusi pavisam plika. Un ko tur uz plikas zemes citu lai dara, kā mācīties tik grāmatas lasīt. Tori vīri mācējuši lasīt jau 19.gs. sākumā, sākuši dibināt skolas, tad bibliotēku un dziedāšanas biedrību. "Kalevipoegu", igauņu tautas Varoņeposu par stiprinieku Kaleva dēlu, visu izlasījuši. Un tur bijis iekšā skaists meitenes vārds Salme. Viņa tur eposā kļuva par līgavu Zvaigznei, jo Sauli un Mēnesi atraidīja kā pārāk nepastāvīgus preciniekus. Tad nu Tori vīri savu biedrību nosaukuši Salmes vārdā. Bet mūsu dienās tā ir sieviešu dziedāšanas biedrība, kuŗa arī darbojas kopa SALME NAESED.

Informāciju par folkloras kopu SALME NAESED no igauņu valodas tulkoja Rūta Karma

>>>|||<<<


Dignājas Folkloras kopas Dignōjiši dalība sākas ar bērnu piedalīšanos konkursā "Lakstīgala." Esam jau 11 gadus veci un mūsu pulks ir audzis - kopā darbojas bērni un pieaugušie. Pavisam esam 26 dalībnieki, kuri vienmēr var idziedāt un izdejot savas Sēlijas dziesmas un dančus. Aktīvi darbojoties esam piedalījušies gan Dziesmu un deju svētkos, gan Folkloras festivāla Baltikas notikumos, kā arī pieskandinājuši ar savām skanīgajām balsīm dažādas citu zemju pilsētas.

Kopas vadītāja Aīda Bikauniece.

>>>|||<<<

Bārtas etnogrāfiskais ansamblis dibināts 1929.gadā un ir viens no vecākajiem etnogrāfiskajiem ansambļiem Latvijā. Dziedam Bārtas novadam raksturīgas dziesmas. Par galveno kopas uzdevumu uzskatām Bārtas tradīciju saglabāšanu, pārmantošanu un nodošanu nākamajām paaudzēm. Repertuāru rodam no ansambļa dibinātāja un ilggadējā vadītāja Jēkaba Ķībura atstātajiem pierakstiem. Mūsu dziesmu krājumā ir visu gadskārtu un cilvēka mūža godu dziesmas.

Savulaik nsambļa vadītājs Zigurds Rukuts izauda kopas karogu, kuru godam lietojam arī vēl šodien. 1998. gada vasarā uz starptautisko folkloras festivālu Maskavā kopa aizveda arī tās vadītāja izaustu Latvijas karogu. 2004. gadā BĀRTA ierakstīja disku ar raksturīgajām Bārtas dziesmām. Esam lepni, ka varējām uzņemt Starptautiskā folkloras festivāla ‘’Baltica 2006’’ dalībniekus Bārtā un Starptautiskais masku tradīciju festivāls 2007.gadā arī notika Bārtā. Esam piedalījušies visos folkloras festivālos ‘’Baltica’’ Latvijā, kā arī ‘’Baltica 1993’’ Lietuvā.

Bārtas etnogrāfiskais ansamblis ir piedalījies daudzos un dažādos pasākumos visā Latvijā, kā arī viesojušies Lietuvā, Krievijā, Vācijā, Čehijā un Polijā. Par Bārtas dziesmām un tradīcijām materiālus vāc un doktora disertāciju šobrīd gatavo Ieva Pāne. Mēs ceram, ka šis vākums taps par grāmatu. Liepājas Universitātes studenti 2013. gada vasarā bija ekspedīcijā pie mums Bārtā un vāca materiālus par folkloras tradīcijām.

Šobrīd kopā darbojas 15 dalībnieki, mēs nēsājam autentiskus Bārtas tautastērpus. Ansambļa vadītāja no 1995. gada ir Gunta Klievēna.

>>>|||<<<

Raseiņu kultūras centra folkloras ansamblis "Degulė" pastāv jau 15 gadus. Ansamblī dzied brašas sievas, kuras ir ne tikai apburošas un draudzīgas, bet arī apveltītas ar skanīgām balsīm. 

Ansambļa nosaukums nozīmē “Dzeguze”. Tomēr šī nav dzeguze, kas atstāj savas olas svešā ligzdā; šī ir meitene, kura ļoti mīlēja savu puisi, bet sākās karš, un meitenei nācās pavadīt mīļoto, kurš devās aizstāvēt tēvzemi. Puisis no kara nepārnāca, un meitene raudāja tik žēli, ka dieviņš, pa pasauli staigādams, nespēja noskatīties viņas ciešanās un pārvērta viņu par dzeguzi. Tā arī mūsu ansambļa sievas gaida savai dziedāšanai pievienojamies vīriešus, kuri izrotātu dainas ar vīru balsīm. 

Raseiņu rajonā “Degulė” mēdz dziedāt dažādos kalendārajos svētkos, esam sagatavojuši Adventes, Meteņu, Lieldienu, Jāņu un trimdas dziesmu programmas. 

Kolektīva repertuārā ir Raseiņu novada dziesmas, parašas un folklora. Pēckara laikposma romances ir iecienītas ne tikai deguliešu vidū, bet ir populāras visos sabiedrības slāņos. 

“Degulė” ir labi iepazinusi Raseiņu rajona karti, esam piedalījušies Republikas dziesmu svētkos, mēdzam koncertēt draugiem, organizējam folkloras festivālu “Aš padainūsiu dainų dainelę” (tulk. “Es dziedāšu dziesmu dziesmu”). 

Esam gatavas jauniem izaicinājumiem, jauniem draugiem – lai skaļi tiek daudzināts Lietuvas vārds. 


Kopas vadītāja Asta Nikžentaitiene

>>>|||<<<


Viļakas etnogrāfiskais ansamblis dibināts 1985. gadā. Ansambļa dalībnieces vienojās, ka viņām būs arī nosaukums - "Abrenīte". Kāpēc „Abrenīte”? Tāpēc, ka ansambļa dalībnieču likteņi cieši saistīti ar Abrenes vārdu. Daļa no viņām dzimušas, augušas, strādājušas Abrenes apriņķī, kura centrs piecdesmitajos gados bija Viļaka.

Savu repertuāru „Abrenītes” dalībnieces veidojušas no Abrenes novada dziesmām, dziedot novada balsos (garajā balsā, pusbalsā u.c.) tā, kā dziedāja viņu mātes, tēvi, vecāsmātes. Apzinātas dziedāmās dziesmas katram dzīves gadījumam (talkās, kāzās, svētkos un citos godos).

2000.gada jūnijā tika iesvētīts ansambļa karogs

Ansamblis dziedājis Latgalē, Vidzemē, Zemgalē, Rīgā, arī ārzemēs - Bulgārijā, Krievijā, Somijā. Piedalījies visos folkloras festivālos ”Baltica”, Lielajos dziedāšanas svētkos, Dziesmu un deju svētkos.

1997. gadā "Abrenīte" atsāka maija dziedājumus pie krusta Viļakas baznīcas dārzā, dzied aizlūgumus par mirušajiem -„saļmas” (psalmus), kopj gadskārtu svētku svinēšanas tradīcijas, piedalās starptautiskajos masku karnevālos.

2001. gadā izdota audiokasete ”Kolnā kopu es dzīdot”, kurā ieskaņotas 27 Viļakas novadam raksturīgas tautasdziesmas. 2001.gada 13.jūlijā tika noorganizēta Viļakas novada senās tradīcijas pētīšana un atdzīvināšana reālā lauku sētas vidē Meiravas ciemā. Iegūts arī video materiāls „Mēslu talka Meiravā”. Lai iepazītu Latgales tradicionālo katolisko mūziku un dokumentētu dziedājumus pie krustiem un baznīcās, 2009.gada jūnijā pie „Abrenītes” sievām bija ieradies Latvijas radio kora mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava. Dziedājumi Viļakas Romas katoļu baznīcā tika ierakstīti DVD

„Abrenītes” sievas tērpjas Abrenes novada baltajos tautastērpos.
Ansambļa vadītāja ir Albīna Veina.

>>>|||<<<


Tārgales līvu kopa KĀNDLA

Tēvzeme - mums tā ir zemes strēlīte Baltijas jūras krastā, kurā vēl jaušams senais līvu gars. 

Ja būtu jāuzglezno mums sava Līvzeme, tad gleznotu – jūru, debesis, putnus, smilšaino krastu, zvejnieka laivu jūras krastā vai mājiņu meža ielokā, kas vēl stāv, it kā spītējot vējam, lietum, saulei un sniegam, tāda pati kā līvu tauta – lepna, spītīga, nepakļāvīga.

Vēl pavisam nesenā pagātnē līvu valoda skanēja tik daudzās mājās Tārgales pagasta piekrastes zvejnieku ciemos. Diemžēl, tā vairs nav... 

Mēs, līvu folkloras kopa „Kāndla” darām to, ko uzskatām par svarīgu: 

„Nododam citiem vērtības, kuras bijušas pirms un dzīvos arī pēc mums”.

Kopas "Kāndla" pirmsākumi meklējami 1972.gadā.

No 2004. Gada lībiešu dziesmu ansamblis pārtop par līvu folkloras kopu un tās vadītāja līdz pat šai dienai ir Ilga Porniece. 

Lai veicinātu Latvijas vērtības - unikālu mazākumtautību (līvu gadījumā arī pamattautības) valodas pārmantošanu, kopas dalībnieki apgūst līvu tautas dziesmas, senās tautas gudrības, patiesības, kas ir nodotas paaudzēm no mutes mutē.

Tās atklāj tautas tradīcijas, atmodina nacionālo pašapziņu un pasargā mūžīgo vērtību - tautas vēsturisko atmiņu. 

Tēvzemes mīlestības mudināti, kopas "Kāndla" dalībnieki vēlas izzināt vietējās līvu kultūras tradīcijas, izdzīvot un sajust to, ko ilgu laiku netīši slēpuši paši no sevis - dzimtās zemes sentēvu saknes. 

Atšķetinot un atrodot savu senču sakņu ceļu, ikviens no mums labāk iepazīst savu dvēseli un pasaule kā no jauna atdzimst pasargātā drošībā. 

Dziedot tautas dziesmas, Kāndlas dalībnieki it kā nokļūst citā realitātē - sākotnē, pie sevis. Daudzu gadu garumā veiktie rituāli, svinētie svētki, satiktie cilvēki devuši pārliecību, ka veiksmes un harmonijas atslēga ir mūsu pašu rokās, tautas dziesmās, teikās, pasakās, dejās un rotaļās.

Folkloras kopa "Kāndla" ir piedalījusies folkloras festivālos "Baltica" gan Latvijā, gan Igaunijā, Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos, XXI somu un ingeru Dziesmu un Deju svētkos, dažādos starptautiskos sarīkojumos - tautas muzikantu festivālos, tradicionālos masku festivālos, somugru tautu dienu rīkotajos folkloras pasākumos Igaunijā, folkloras svētkos Latvijā, Ventspils novada un pilsētas rīkotajos svētkos, koncertos, Tārgales pagasta gadskārtu ieražu svētkos.

>>>|||<<<

Vecsaules kopa VECSAULE

Folkloras kopa dibināta 1982.gadā. Dzīvojam mēs Zemgalē Vecsaules pagastā.

Līdz 2008.gadam folkloras kopu vadīja Ināra Grēniņa, pēc tam iesākto turpina Sarmīte Zandere. Dalībnieku skaits ir mainīgs, bet pašreiz grupā darbojas 18 dalībnieku, no kuriem 3 ir bērni. No 1983.gada grupā joprojām dzied Hugo Strautnieks, Lidija Goldberga un Guna Āboliņa.

Folkloras kopas Vecsaule nosaukums ir iegūts mūsu apdzīvotās vietas vārda – Vecsaule. Vecsaulē dzied un darbojas ļaudis, kuri mīl latviešu tautas dziesmas, dejas un savu pasaules pamatu atrod latviskajā dzīvesziņā. Mēs visi esam amatieri un veltam darbībai folkloras kopā lielu daļu sava brīvā laika, iesaistot arī savus ģimenes locekļus – bērnus, vīrus, sievas, brāļus un māsas.

Mēs mācamies un cenšamies nest tautā Zemgales novadā savākto un pierakstīto folkloras materiālu – dziesmas, rotaļas, dančus un ieražas. Labprāt dziedam arī citu novadu dziesmas un ziņģes. Mēs mācamies pielietot mūzikas instrumentus – akordeonu, kokli, bungas un dažādus citus sitamos un strinkšķināmos instrumentus.

Esam izveidojuši biedrību „Saulupe” un rakstām projektus tautastērpu iegādei un pasākumu organizēšanai.

Folkloras kopa ir piedalījusies visos Balticas festivālos. Dziedam gadskārtu svētkos, uzstājamies koncertos - pagastā, Bauskas novadā, Latvijā un arī ārzemēs – Lietuvā, Čehijā, Slovākijā.

>>>|||<<<


Amatas novada folkloras kopa "Ore", dibināta 2006.gadā, bet daļa kopas dalībnieku ar latviešu tradīcijām nodarbojušies jau pirms tam.

Esam ģimeņu kopa - pie mums dzied, spēlē, danco, instrumentus un tērpus gatavo 1 vecmāmiņa, 1 vectētiņš, 3 meitas, 1 mazmeitiņa, 2 tēti, 3 mammas, 3 sievas, 3 vīri, 1 dēls, 2 krusttēvi, 1 krustmāte un 1 draudzene - uzminiet, cik mēs pavisam esam?

Mūsu instrumenti ir kokles, ģīgas, stabules, ermoņikas, akordeons, dūdas un bungas.

Kopas vadītāja Inese Roze.

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana